Saule Latvi sēdināja tur, kur gali satiekas,
balta jūra, zaļa zeme Latvei vārtu atslēdziņa. Latvei vārtu
atslēdziņa, Daugaviņa sargātāja, sveši ļaudis
vārtus lauza, jūrā krita atslēdziņa. Zilzibeņu pērkons spēra,
velniem ņēma atslēdziņu. Nāvi dzīvi Latve slēdza,
baltu jūru, zaļu zemi, nāvi, dzīvi Latve slēdza,
baltu jūru, zaļu zemi. Saule Latvi sēdināja baltas jūras
maliņā, vēji smiltis putināja ko lai dzēra Latvju bērni?
Dzīves ūdens, nāves ūdens Daugavā satecēja, es pamērcu
pirksta galu, abus jūtu dvēselē, nāves ūdens,
dzīves ūdens, abus jūtam dvēselē. Saule mūsu
māte, Daugav' sāpju aukle, Pērkons velnu
spērējs, tas mūsu tēvs. Saule mūsu māte,
Daugav' sāpju aukle, Pērkons velnu spērējs, tas mū
su tēvs.