Kad dators izslēgts un telefons kluss, ļauj pie tevis man šovakar nākt.
Gribu mācīties pirmos soļus un pirmo dziesmu sākt.
Tāls ir zvaigznes ceļš. Uz kurieni tev mani vest? Pa taciņu mazu gar Gau
ju vai pasaulē loku mest? Tie ir vārdi no manas tautas un
dziesma man arī no tās. Un es zinu neviens manā vie tā
to ne dzie dās. Teic, ziemeļu vējš, no kurienes manī tāds spīts, pēc
negaisa vienmēr būs saule, pēc nakts vienmēr rīts. Un Tu ugunskurs
kvēls, ar tevi man sildīt un degt, redzēt biezākā tumsā, vai
vaiņagos pāri lēkt. Tie ir vārdi no manas tautas un dziesma man arī no
tās. Un es zinu neviens manā vietā to nedziedās. Pielieku soli
tuvāk un jūtu, ka tur esi tu. Kaut varē tu vienmērtā stāvēt starp
mirkli un mūžību. Tie ir vārdi no manas tautas un dziesma man arī no
tās. Un es zinu neviens manā vietā to nedziedās. Tie ir
vārdi no manas tautas un dziesma man arī no tās. Un es zinu, neviens manā
vietā to nedziedās. Neviens to nedziedās. Neviens to nedziedās.