Skrien zīlīte gar loga rūti, tā mana dvēsele man šķiet, bez
tevis dzīvot tai tik grūti! Pie tevis tā grib iet. Skrien zīlīte gar loga
rūti, deg manī jūta vienīgā: kas dziļi viļņo manu
krūti, lai vissu pauž tev tā! Kur mieru lai bez tevis rodu?
Nav varas vairs, kas šķirtu mūs. Es tavās rokās visu dodu,
kas manī bijis, ir un būs! Kur mieru lai bez tevis rodu?
Nav varas vairs, kas šķirtu mūs. Es tavās rokās visu dodu
kas manī bijis, ir un būs! Skrien zīlīte gar loga rūti, tā
mana dvēsele man šķiet, bez tevis dzīvot tai tik grūti! Pie tevis tā grib iet.
Skrien zīlīte gar loga rūti, deg manī jūta vienīgā: kas
dziļi viļņo manu krūti, lai vissu pauž tev tā! Kur mieru lai bez te
vis rodu? Nav varas vairs, kas šķirtu mūs. Es tavās rokās
visu dodu, kas manī bijis, ir un būs! Kur mieru lai bez tevis rodu?
Nav varas vairs, kas šķirtu mūs. Es tavās rokās visu dodu
kas manī bijis, ir un būs!