Uguns sārtiem ziediem zied
mežrozīte jaukā,
gadi nāk un gadi iet, bet
viņa zied un zied.
Ja man kādreiz skumji kļūst,
paskatos, kā laukā
mežrozīte, sveicot mūs, cauri
vasarām zied un zied.
Mežrozīte sarkanā, tu kā
liesma spītīgā skurbumā pat lietū un
negaisā mirdzi laukā.
Uguns sārtiem ziediem zied
mežrozīte jaukā,
gadi nāk un gadi iet, viņa
sarkdama zied un zied.