Šī meitene darina asaru krelles un
izrotā gultu un izrotā lelles,
saulrietā staigā šī meitene skumjā un
visus pēc kārtas lād.
Vai tad nepieskarsies nemūžam ne
viens pie šīm kājām, šīm krūtīm, šīm gūžām, man
labpatīk līdzi ar viņu skumt, bet viņa
nolamājas un krīt. Nāk
nakts, un pie debesīm parādās zvaigznes, nāk
nakts, ko lai vientuļai meitenei aiznes, nāk
nakts, viņa darina asaru krelles un
izrotā gultu un izrotā lelles. Nāk
nakts, un pie debesīm parādās zvaigznes, nāk
nakts, ko lai vientuļai meitenei aiznes, nāk
nakts, viņa darina asaru krelles un
izrotā gultu un izrotā lelles.