Dienas kā asi sodrēji, naktis piķa katli, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts.
Sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes pie rūtīm, pie krūtīm sit.
Situ dūri uz galda, situ dūri pie krūtīm, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes spocīgi, mocīgi lūr.
Situ dūri uz galda, situ dūri pie krūtīm, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes spocīgi, mocīgi lūr.
Ņemu pats sevi rokās, sviežu pats sevi smieklos, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes kājstarpī asti žmiedz.
Dienas kā siltas trompetes, naktis pilnmēness bungas. Ai,
bailēm, bailēm, ai, nāves bailēm paliek nāvīgi bail.
Situ dūri uz galda, situ dūri pie krūtīm, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes spocīgi, mocīgi lūr.
Situ dūri uz galda, situ dūri pie krūtīm, ai,
bailes, bailes, ai, nāves bailes spocīgi, mocīgi lūr.