Virs dzimtenes dievnamiem gaišiem Dievs vasaru diendusā gulda; Trīs
upes, trīs zaļganas upes pret debesīm šļakatas kulda. No
sudraba caurausta mākoņa Dievs vasarai pagalvi taisa; Trīs
rozes, trīs sarkanas rozes vējš zumot tai pagalvī kaisa. Kad
gulstas tā dūmaku palagos, virs dievnamiem debesis spulgo. Trīs
gulbji, trīs mirdzoši gulbji pie mūžības uguņiem gulgo. Trīs
upes, ai, dzīvība lielā, tur mīla kā rožziedi stīgo, un
pāri ar sudraba gulbjiem tām mūžība šalkdama līgo, tām
mūžība šalkdama līgo!